Rēzekne
Rēzekne — upe Latgalē, aptuveni 83 km gara, Daugavas kreisā pieteka, tek cauri pilsētai Rēzekne.
Rēzekne – Latgales upes dvēsele ar dziļu vēsturisko mantojumu
Rēzekne ir upe Latgales reģionā, kas izceļas ar savu reģionālo nozīmi un dabas harmoniju. Tās garums ir aptuveni 116 kilometri, un tā sākas Latgales augstienē netālu no Audriņu pagasta. Upe tek caur Rēzeknes pilsētu, kas nes tās vārdu, un ietek Lubāna ezerā, no kura ūdeņi tālāk virzās uz Aivieksti. Rēzeknes upe veido daļu no Daugavas baseina, un tās krasti ataino Latgales dabas būtību – paugurainus apvidus, mežus, pļavas un ezerus.
Upe sākas salīdzinoši augstienē, un tās augštece ir raksturīga ar šauriem, līkumotiem posmiem, kuros plūsma ir straujāka. Šie posmi piesaista ne tikai dabu mīlošus apmeklētājus, bet arī ūdenstūristus un makšķerniekus. Rēzeknes upe ir iecienīta arī laivotāju vidū – tās daudzveidīgais tecējums sniedz iespējas gan mierīgai airēšanai, gan aktīvākai ūdens atpūtai. Rēzeknes vidustecē un lejteces daļā upe kļūst mierīgāka, ar platākām palienēm un lēnu tecējumu, padarot to piemērotu dažādām ekosistēmām.
Rēzeknes upes krastos izveidojusies bagātīga un daudzveidīga flora un fauna. Mežos gar upi aug egles, bērzi, liepas un arī retāk sastopamie ozoli. Mitrākās vietās veidojas alkšņu audzes un niedru joslas, kas kalpo kā nozīmīgs biotops putniem. Pie upes bieži sastopami dažādi ūdensputni – baltie gārņi, pīles, kā arī upes tilbītes un zivju dzenīši.
Zivju ziņā Rēzekne ir vērtīga kā nārsta vieta. Šeit mājo līdakas, karūsas, plaudis, zandarti un arī retāk sastopamās foreles. Dažviet redzami arī bebru dambji – tie norāda uz labu ūdens kvalitāti un stabilu dabas līdzsvaru. Bieži krastos iespējams sastapt arī stirnas, zaķus, ežus un lapsas. Upe kalpo kā dzīvības avots visam reģionam, kur daba joprojām pastāv harmonijā ar cilvēku.
Tomēr Rēzeknes ekosistēma ir pakļauta arī cilvēka darbības ietekmei. Lielākie apdraudējumi nāk no lauksaimniecības ķīmijas, pilsētas notekūdeņiem un nevērīgas atkritumu apsaimniekošanas. Pēdējos gados tomēr veikti vairāki uzlabojumi – Rēzeknes pilsētā modernizēta kanalizācija un veikti ūdens kvalitātes uzraudzības pasākumi. Tāpat arī lauksaimnieki arvien biežāk izmanto videi draudzīgas metodes, ievērojot aizsargjoslu noteikumus.
Rēzeknes upes daba ir Latgales mantojums, kas sniedz iespēju cilvēkiem piedzīvot mieru, dabas spēku un līdzsvaru. Tā nav tikai ūdensceļš – tā ir dzīvības upe, kas plūst cauri zemēm, kurās cilvēki un daba gadsimtiem ir dzīvojuši līdzās.
Rēzeknes upe nav tikai dabas elements – tā ir arī svarīga Latgales kultūrvēsturiskās identitātes daļa. Pats pilsētas nosaukums – Rēzekne – radies tieši pateicoties šai upei. Upe caurvij pilsētas ainavu un gadsimtu gaitā ir bijusi nozīmīgs faktors tās attīstībā. Tās tuvumā veidojušās senās dzīvesvietas, muižas, tirdzniecības ceļi, un vēlāk – pilsētas centrs.
Senāk Rēzekne kalpoja kā robežupe, kā arī kā vieta, kur apmetās dažādas tautas – latgaļi, lietuvieši, vācieši un vēlāk poļi un krievi. Tādēļ šī upe nav tikai ģeogrāfisks objekts, bet arī simbols kultūru krustpunktam. Pie upes atradās Rēzeknes pilskalns, kas bija viens no nozīmīgākajiem latgaļu centriem viduslaikos. Vēl šodien tas ir populārs tūrisma objekts, kur iespējams redzēt gan arheoloģiskus izrakumus, gan baudīt skatu uz upes ieleju.
Rēzeknes pilsētas centrā upe kalpo kā ainavisks akcents – pār to ved tilti, un gar tās krastiem izveidotas pastaigu takas, atpūtas vietas, bērnu laukumi un skatu punkti. Vasarā šeit tiek rīkoti svētki, koncerti un vides pasākumi, kas ļauj pilsētas iedzīvotājiem vēl vairāk satuvināties ar savu upi. Pavasaros un rudeņos upe kļūst īpaši gleznaina – tās krasti zaigo dažādās krāsās, piesaistot māksliniekus un fotogrāfus.
Rēzeknes upe iedvesmojusi arī dzejniekus un mūziķus, kuri tās plūdumu pielīdzina cilvēka dzīvei – reizēm mierīgam, reizēm nemierīgam, bet vienmēr kustīgam. Tā ir dziesmās un stāstos, folklorā un modernajā mākslā. Latgales dvēseliskums bieži vien tiek saistīts tieši ar šo upi – tās klātbūtne ir klusa, bet spēcīga.
Mūsdienās Rēzekne tiek integrēta ilgtspējīgā attīstībā – pilsētas pašvaldība īsteno projektus zaļās infrastruktūras jomā, piemēram, atjauno palienes, veido mitrājus, kas palīdz uzlabot ūdens kvalitāti un samazina plūdu riskus. Skolās tiek ieviesti vides izglītības kursi, kuru ietvaros skolēni apgūst zināšanas par upes nozīmi un mācās to aizsargāt.
Tāpat Rēzeknes upe ir arī sociālās vienotības simbols – tā savieno dažādus pilsētas mikrorajonus, kultūras centrus, vēsturiskos objektus un sabiedrību kopumā. Tā ir ne tikai ūdensceļš, bet arī saišu veidotāja – starp pagātni un nākotni, starp cilvēkiem un dabu, starp pilsētu un lauku vidi.
Noslēgumā jāuzsver: Rēzeknes upe nav tikai Latgales ģeogrāfiska iezīme – tā ir dzīva, elpojoša Latgales sirds, kas plūst cauri laikam, cilvēkiem un stāstiem. Tā aicina būt klātesošiem dabā, atcerēties saknes un cienīt vidi, kurā dzīvojam.
Gatavs doties piedzīvojumā?
Rezervē savu laivu jau šodien un izbaudi neaizmirstamu laivošanas pieredzi Latvijas skaistākajās upēs.